22.9.10

Mani rāmji

Viens no svarīgākajiem izšuvējas "darbarīkiem" ir izšūšanas rāmis. Tie var būt visdažādāko formu un veidu - mazi un lieli, apaļi un četrstūraini, rokās turami, uz galda, dīvāna vai grīdas liekami. Kāda varbūt tīri labi iztiek arī bez rāmja, tomēr man tie ir nepieciešami. Un ar laiku - jo vairāk, jo labāk. :)

Sensenos laikos... es pazinu tikai parastos rokās turamos apaļos rāmīšus. Tādi man ir saglabājušies vairāki. Dažus no tiem pirms daudziem gadiem es arī izmantoju. Taču jau tolaik mani mulsināja apstāklis, ka lielākam darbiņam izšūtā daļa ir jāiespiež starp riņķiem, tādējādi reizumis bojājot izšūtos krustiņus. Taču par to, ka ir iespējami arī citi varianti, man nebija ne jausmas.

Kad pirms nepilniem trim gadiem sāku interesēties par krustiņošanu, informācijas ieguves iespējas bija krietni palielinājušās. Internets! Pirmais avots, kur jāsāk rakt! Es nebiju izņēmums un 2008.gada ziemā aktīvi sāku meklēt informāciju par man interesējošo tēmu.

Tā es nonācu līdz mūsu vietējai krustiņotāju lapai http://www.krustduriens.lv/ Ko tikai es neuzzināju! Sajutos kā tumsoņa! Taču tas lika meklēt informāciju vairāk un vairāk, uziet jaunus krustiņavotus, līdz esmu nonākusi tik tālu, ka sasmelto teoriju, atsijājot lieko, pamazām ieviešu savā izšūšanas praksē.

Reiz izlasīju trāpīgu apzīmējumu tādiem cilvēkiem, pie kādiem attiecinu arī sevi - kolekcionāra tips. Ja es par kaut ko sāku interesēties, tad tobrīd man par šo lietu vajag savākt visu - informāciju, literatūru, materiālus, aprīkojumu utt.utjpr., un vairumā. Līdz šim biju konstatējusi, ka man viss ātri apnīk. "Tāda daba", ar to tad arī samierinājos. Taču sev un apkārtējiem par lielu pārsteigumu (un sev par lielu prieku un gandarījumu) ar krustiņiem tā nenotika.

Par maniem rāmjiem var izlasīt šeit.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru